Zinātniskie pētījumi liecina, ka novecošanās process ir saistīts ar pakāpenisku DNS kļūdu uzkrāšanos, kas rodas DNS replikācijas procesa rezultātā. Tāpēc ir jēga apsvērt faktorus, kuriem ir negatīva ietekme uz DNS un izpētīt to noņemšanas sekas no šūnu vides. Jauni pētījumiem liecinat, ka, lai gan lielā mērā ignorēts, deitērija oksīds (deitriju saturošs ūdens) var būt galvenā loma novecošanā, jo īpaši saistībā ar dažādiem starojuma veidiem un citiem mutagēniem faktoriem.

Deitērijs ietekmē DNS replikācijas un labošanas procesos iesaistīto fermentu molekulu formu. Pētījumos ir konstatēts, ka deitērija daudzuma samazināšana samazina to izmaiņu skaitu un veidu, kas rodas fermentiem, tādējādi mazinot šo izmaiņu negatīvo ietekmi uz procesiem, kuros iesaistīta DNS. Deitērija faktiski darbojas kā katalizators DNS noārdīšanās procesā, jo īpaši tad, ja tas tiek apvienots ar radiācijas iedarbību.

Ķermenim ir īpašība zināmā mērā izvadīt deitēriju. Par to liecina fakts, ka organismā deitērija koncentrācija ir par 20% zemāka nekā dabā un dzeramajā ūdenī. Ja deitērijs nebūtu kaitīgs ķermenim, koncentrācija, iespējams, būtu tāda pati kā apkārtējā vidē.

Ūdens ar zemu deitērija saturu patēriņš atšķiras no antidepresantu, stimulantu, vitamīnu un citu pretnovecošanās līdzekļu lietošanas vienā galvenajā aspektā: šis ūdens nemaina savu ķīmisko sastāvu, kad tas tiek sagremots. Visiem patērētajiem ūdeņiem, kuros ir zems deitēriju saturs, ir tieša ietekme šūnu līmenī. Tomēr, lai tam būtu izmērāma ietekmes, esošais deitērijs ir jāizvada no organisma. Tas notiek ātrāk, ja deitērijs dzeramajā ūdenī ir ievērojami zemāks nekā dabā. Ūdens, kurā ir zemāks deitēriji saturs var aizsargāt DNS no kļūdām un atbalstīt tā labošanas mehānismus. Tādēļ ūdens ar zeru deitērijem patēriņam var būt nozīme ķermeņa aizsardzībā un efektīvākā funkcionēšanā. Ūdens ar zemu deitērija saturu patēriņš neatjauno organismu, bet tā profilaktiska lietošana veicina ilgāku vispārējās labsajūtas uzturēšanu, palēninot šūnu un līdz ar to visa ķermeņa novecošanās procesu.